Ieraksti metriku grāmatās ļauj secināt, ka Varakļāni 1790. gada nogalē no misiju stacijas tika pārdēvēti par draudzi, jo dominikāņu priesteris Ludvigs Jurgulovičs, kas līdz tam pie sava paraksta ir licis apzīmējumu „misionarius”, tātad – Varakļānu misionārs, sāka parakstīties kā „curatus Varclanensis” – Varakļānu pārvaldītājs.

1795. gadā Varakļānu draudze pārgāja pasaulīgo priesteru aprūpē. Šajā gadā par Varakļānu kurātu vai pārvaldnieku kļuva Jānis Kuprevičs, kas 1798. gadā sāka parakstīties kā Varakļānu baznīcas rektors („rector ecclesia Varclanensis”). Pirmais pasaulīgais vikārs bija Jānis Milinovičs, kura vārds metriku grāmatās sāka parādīties 1795. gadā.

1796. gada laulību metriku ierakstos par dažiem laulājamiem parādās vārdi – „Barkavas draudzes loceklis”, „Viļānu draudzes loceklis”. 1797. gadā nāk klāt arī „Stirnienes draudzes loceklis”. Tas nozīmē, ka šajā laikā jau ir darbojušās arī Varakļānu tagadējās kaimiņu draudzes Barkavā, Viļānos, Stirnienē.

1799. gadā Varakļānu draudzi ir apmeklējis Rēzeknes dekāns Jezups Kirkillo, bet 1800. gada 18. oktobrī, sakarā ar dekanāta vizitāciju, Varakļānos ir uzturējies Daugavpils dekāns.

 Ieraksti Varakļānu draudzes metriku grāmatās liecina, ka kaimiņu draudžu izveidošana ir ietekmējusi kā kristāmo, tā laulājamo skaitu Varakļānos. 1800. gadā Varakļānos ir nokristītas 155 personas un svētība laulības kopdzīvei dota 49 pāriem.

Kā rāda ieraksts baznīcas laulību metrikas grāmatā, 1801. gada 26. jūnijā, tātad pēc 45 ar pusi gadu starplaika pēc Livonijas bīskapa Antona Ostrovska apmeklējuma, Varakļānos ģenerālā vizitācijā uzturējās Moģiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis, un viņu ir pavadījis Moģiļevas arhikatedrāles kanoniķis Francisks Mačuļskis. Šajā laikā Varakļānu draudze bija rektora J. Kupreviča un vikāra Franciska Voicehovska aprūpē.

Par bīskapu J. Benislavski zināms, ka viņš dzimis 1735. gadā, tātad Varakļānu apmeklējuma laikā jau ir bijis sirmgalvis. Viņa dzimtā vieta ir Zosuļu muižā pie Bērzpils, un viņš varējis tautu uzrunāt tās valodā.

Varakļānos 1801. gadā līdz bīskapa J. Benislavska vizitācijai ir bijušas 97 kristības un tikai sešas laulības. Cik bija gada otrajā pusē, nezinām, jo par to vairs nav saglabājušies dokumenti. Tāpat neko nezinām par cilvēku mirstību laikā no 1742. gada, jo metrikas mirušajiem nav atrodamas.

Nākamās metriku grāmatas, kurās ir iespējams ieskatīties, datējamas ar 1842. gadu. Tās jau ir ziņām bagātākas un rakstītas poļu valodā. Starp Varakļānu baznīcas arhīva dokumentiem ir grāmata ar uzrakstu – „Liber parachianorum tam capatium quam incapatium Sacramentorum Ecclesia parochialis Varclanensis per me Hieronymum Szermulevicz Curatum Varclanensem comparatus nec non Scribi captus anno Domini 1832”. (To varam tulkot apmēram tā „Sakramentiem sagatavoto un nesagatavoto draudzes locekļu grāmata Varakļānu draudzes baznīcā, ko es, Hieronims Šermulevičs, Varakļānu pārvaldītājs, esmu 1832. Kunga gadā sagatavojis un uzrakstījis”.)

Šajā sarakstā figurē gan tādi draudzes vietu nosaukumi, kas ir atrodami vēlāk – 1850. gadā bīskapa Ignata Holovinska apstiprinātajā draudzes apdzīvoto vietu sarakstā, gan daži tādi, kuru 1850. gada sarakstā nav, piemēram: Reini, Silava, Plencinīki u. c. Iespējams, ka dažai apdzīvotai vietai tautā ir bijuši pazīstami divi nosaukumi, bet prāvests savā sarakstā ir uzņēmis mazāk populāros, kas vēlāk vai nu ir pilnīgi atmesti, vai lietoti pavisam reti.

Māju vai saimju skaits sādžās bija ļoti dažāds. Saliniekos ir dzīvojušas tikai divas saimes, tāpat Piknos (tagad Viļānu draudzē; uz 2002. g. red. piez.), Garvacainiekos – 3, Meža Tučos, Trūpiņos – pa 4, Sondoros, Garančos – pa 5, Počos – 6, Ikauniekos – 9, Armuškās – 10, Asnītēs – 12, Ļodānos 13 u. tml.

Dažās mājās ir mitinājušās lielas saimes. Piemēram, Počos lielākajā saimē ir bijuši 19 cilvēki. Ievērojot to, ka toreiz bija dzimtlaiki, tā mums var likties neparasta, bet draudzē tomēr ne pārāk reta parādība – atsevišķās saimēs bija kalpi. Dažās mājās bija kalps, citās – kalpones, bet kādreiz arī abi. Tāpat ir sastopami tā sauktie bobuļi, un pa reizei sarakstā parādās apzīmējums rekrutka (rekrūša sieva).

Varakļānu draudzes prāvests H. Šermulevičs 1832. gada oktobrī kā Mogiļevas konsistorijas garīgais deputāts ir pieņēmis valdības slēgtā Viļānu bernardinu klostera dokumentus.

Toreiz Varakļānu draudze bija Rēzeknes – Pielubāna dekanāta sastāvā. Šajā dekanātā bija astoņas draudžu baznīcas. Tās atradās: Feimaņos, Pušā, Rozentovā, Prezmā, Riebiņos, Gaļānos, Barkavā un Varakļānos. (Varam atzīmēt, ka tagad (uz 2002. g. red. piez.) Latgales teritorijā ir 11 dekanāti. Tie ir: Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Viļakas, Nautrēnu, Varakļānu, Preiļu un Līvānu.)

No Varakļānu draudzes metriku grāmatām kļuvis zināms, ka Varakļānu baznīcā ir nokristīti: 1842. gadā – 148, 1843. gadā – 189, 1844. gadā – 198 bērni. Par laulājamajiem ir šādas ziņas: 1842. gadā salaulāti 31 pāris, 1843. gadā – 21, 1844. gadā – 28, 1845. gadā – 25.

Tā kā šī laika metriku veidlapās ir prasīti laulājamo un liecinieku paraksti, ir redzams, 1845. gadā ne starp laulājamiem, ne viņu lieciniekiem, vēl nav bijis neviena rakstītpratēja, tāpēc viņu parakstu vietā metriku grāmatā katram ir ievilkti trīs krusti. 1842. gadā draudzē miruši 140 cilvēk.        1845. gadā izdarītā draudzes locekļu reģistrācija atklāj, ka arī šajā laikā saimes kopumā ir bijušas lielas. Dažās locekļu skaits svārstās no 15 līdz 19 cilvēku. Parasti tur ir divi precējušies brāļi ar saviem bērniem un vecais tēvs ar māti. Tāpat dažkārt dzīvoja arī sveši cilvēki. Ļoti vecu cilvēku ir maz. (Vecumā virs 70 gadiem ir tikai daži). No jaunās paaudzes cilvēkiem kādā ģimenē 26 gadus vecam vīram ir 46 gadus veca sieva. Pāris gadījumos sieva ir 10 gadus vecāka par vīru. Dekanātu ir pārzinājis Rēzeknes draudzes prāvests I. Kobilinskis.

1852. gadā Rēzeknes – Pielubāna dekanātā ir bijušas 12. draudzes. Dekāna pienākumus šajā laikā ir pildījis Varakļānu draudzes prāvests Donāts Širmulevičs, bet vicedekāna postenis ir piederējis Pušas draudzes prāvestam Vincentam Lignarskim. No dekanāta draudzēm šajā laikā Feimaņu prāvestam ir bijuši divi vikāri, bet Pušas, Gaļānu un Varakļānu prāvestiem pa vienam. 1849. gadā Varakļānu draudzē ir bijis 5361 loceklis.

Mogiļevas palīgbīskaps Ignats Holovinskis ar viņam dotām Svētā Krēsla delegāta pilnvarām ar savu 1850. gada 9. decembra dekrētu ir apstiprinājis Mogiļevas arhidiecēzē 164 draudzes ar tajās apdzīvoto vietu uzskaitījumu. Varakļānu draudze šajā sarakstā figurē ar 111. kārtas numuru, un tai ir pieskaitītas šādas apdzīvotas vietas vai ciemi: Varakļāni, Seržāni, Poļaki, Stradeņi, Bārbaļi, Skuruļi, Valki, Leimaņi, Veipi, Stabulnieki, Pauneņi, Grozas, Slūkas, Broki, Maurāni, Karaši, Kliši, Ščucki, Pušči, Dzegciarovka (jādomā, ka Darvinīki – J. B.), Silavinki (jādomā, Silavnieki – J. B.), Veipi, Kokari, Puntūži, Jurašinkas, Nagļi, Poči, Bokōni, Kanči, Vērszepi, Dūcsola, Strodi, Piļpuki, Justi, Puisāni, Ikaunīki, Skabstaļi (liekas, Skapstoti – J. B.), Sārnas, Arklinīki, Teicejnieki, Kozuvla (liekas, Kozsola – J. B.), Cakuli, Repšas, Lazdinīki, Madžuļi, Mālnieki, Puduļi, Pastari, Trokšas, Stiukas, Gružinīki, Armuškas, Sondori, Trūpeņi, Garanči, Vacainīki, Čeveri, Sūļagols, Matuļi, Ļodāni, Ugrinīki, Batajonovka, Piziči, Trūpi, Orneicāni, Pikni, Juškas, Lucāni, Tūči, Asnīnes, Seiļi, Stikāni, Likņi, Ereļi, Juzavnīki, Bernāni, Kaprinīki, Garjuri, Salinīki, Opoļi, Apžinīki, Škeļi, Rokuļi, Rovenīki, Dekšāres. Šīs vietas palika Varakļānu draudzes sastāvā un vietējā garīgo ganu aprūpē līdz Latvijas brīvvalsts laikam, kad ar Latvijas katoļu Baznīcas virsgana A. Springoviča rīkojumiem vairākas no tām tika piešķirtas apkārtējām draudzēm – Viļāniem, Vidsmuižai, Stirnienei, Barkavai.

Tagad  Varakļānu draudzē ietilpst šādas apdzīvotas vietas : Varakļānu pilsēta, Arklinīki, Armuškas, Asnīnes, Atspuka, Bernāni, Bokāni, Brangova, Brokas, Cakuli, Ceipinīki, Čeveri, Darvinīki, Dekšāres, Dūcsola, Erēli, Garanči, Garvacainīki, Grozas, Gružinīki, Ikaunīki, Eleonoras Ikaunīki, ar jaunsaimniekiem, Varakļānu Ikaunīki, Justi, Kozsalieši, Kozsola, Kluši, Kokari, Lakts, Lazdinīki, Lielie Leimaņi, Mazie Leimaņi, Ļodāni, Ļovāni, Gribolvas Madžuļi, Varakļānu Madžuļi, Matuļi, Mālnieki, Maurāni, Bikši-Nagļi, Ožinīki, Pastari, Pauneņi, Pesmola, Piļpuki, Poči, Puduļi, Puisāni, Puntuži, Pušči, Rokuļi, Rūbežneica, Soltās jaunsaimnīki, Sārnas, Seiļi, Silavnīki, Silinīki, Skapstoti, Šķēles, Sola, Gribolvas Sondori, Varakļānu Sondori, Spruksteņi, Stabuļnīki, Storis, Stiukas, Stikāni, Stradeņi, Lielie Strodi, Meža Strodi, Sūļagols, Tejcejnieki, Trokšas, Trupeņi, Vidsola, Meža Tūči, Vērsa Zepi, Varakļānu jaunsaimnieki, Veipi, Apšu Veipi, Ūgļudūbe, Višņevski.

Ar 1852. Gada 8. Oktobra rakstu I. Holovinskis, toreiz jau Mogiļevas arhibīskaps, pēc Varakļānu draudzes prāvesta D. Širmuļeviča lūguma ir atļāvis draudzes baznīcā, kas veltīta Vissv. Jaunavai Marijai, svinēt Jaunavas Marijas sv. Rožukroņa laikā trīs dienu svētkus. Tobrīd gan šī baznīca vēl nebija iesvētīta. Rēzeknes – Pielubāna dekāna sastādītais pārskats par 1852. gadu rāda, ka šajā laikā Varakļānu draudzē ir dzimuši 82 zēni un 73 meitenes, tajā skaitā, kā sacīts pārskatā, nelikumīgi, resp., ārlaulībā dzimuši trīs zēni un divas meitenes.

1854. gada rudenī Varakļānu draudzē ir bijuši sevišķi lieli svētki, jo tad dievlūdzējiem ir vērušās tagadējās draudzes baznīcas durvis.

Laimīgā kārtā mums ir iespēja par šīm svinībām rast ieskatu toreiz Jelgavā iznākušā laikraksta Latviešu avīze” 1855. gada 17. Numura (28. Aprīlī) pielikumā ar virsrakstu „Par Varklandes jauno baznīcu”. Tajā, starp citu, sacīts: „Moģiļevas virsbīskaps Holovinskis nevarēja uz baznīcas iesvētīšanu nākt, tad pavēlēšanu deva Varklandes dekānam Širmolevičam, lai to iekš Dieva vārda iesvētī 23. Oktober 1854. Gadā baznīcas iesvētīšanu 3 dienas no vietas turēja, tur bija 23 mācītāji sanākuši. Ļaužu neskaitāms pulks no malu malām, un no visādām kārtām, gan augstu un zemu bija sanākuši. Kaldabrunnas cienīgs dzimtkungs Staņislavs Zībergs 20 jūdzes brauca ne uz ballēm, bet uz baznīcas iesvētīšanu, un palika visas trīs dienas tur.

Kad ļaužu pulks priekš baznīcas durvīm sanāca, tad cienīgs grāfa kungs Borhs baznīcas atslēgu atdeva dekānam Sirmolevičam ar šiem vārdiem: līdz šim es biju tās saimnieks, nu paliekat jūs strādājiet Tam kungam garā un patiesībā”. Dievgaldnieku par trim dienām 10 tūkst. bija. Baznīcas krodzinieks par 3 dienām ieņēmis vairāk nekā 3000 sudraba rubeļus…”

Varakļānu baznīcas metriku grāmatas rāda, ka 1857. gadā ir nokrustīti 128 bērni, 1858. gadā – 201, 1859. gadā – 205, 1860. gadā – 185.

Jāpiebilst, ka metrikas par nokrustītajiem 1857. gadā un, protams, arī turpmāk jau rakstītas krievu valodā.

Par laulātajiem 1857. un 1858. gadā ziņu nav, bet 1859. gadā ir salaulāti tikai 20 pāri, 1860. gadā atkal vairāk – 86. Ne 1859. gadā, ne arī 1860. gadā starp laulājamiem un viņu lieciniekiem nav bijis neviena, kas prastu parakstīties.

Pēc Mogiļevas Rubriceles datiem, no visām Latgales draudzēm Varakļānus locekļu skaita ziņā ir pārspējušas tikai divas draudzes, proti: Līksna, ieskaitot tās filiālbaznīcās Nīcgalē un Kalupē, ar 9771 draudzes locekli, ko ir aprūpējis prāvests ar trim vikāriem, un Preiļi kopā ar filiālbaznīcu pieniņos, kur 7373 locekļu aprūpē prāvestam ir palīdzējuši divi vikāri.

Varakļānu dekanātā ietilpst-Atašienes, Stirnienes, Barkavas, Vidsmuižas, Viļānu, Ostrūnes un Nagļu baznīcas.